Buras meksikā

Trešā diena daudziem buruniekiem iesākās ar Tlaxcalas naktsklubu testēšanu. Katrā ziņā visiem bija savi piedzīvojumi, jo šodiena tika oficiāli nodēvēta par “brīvo dienu”. Katram dienas pirmā puse bija saistīta ar savām ģimenēm, kurās dzīvojam. Pēc tam – visi izsaka savas vēlmes un pārsvarā tiek izlaisti Tlaxcalas centrā, no kura tad arī sākās dažādo, interesanto lietu apskatīšana/izbaudīšana. Visi gribēja apmeklēt lielo tirgu, bet vēl līdz šim brīdim nezinām, kuriem tas izdevās un kuriem ne. Bet visi piedzīvoja daudz ko interesantu un atmiņu vērtu, sākot ar iejušanos īstu meksikāņu ādā un beidzot ar dažu dalību motociklistu parādē.

Kintijas, Lienes un brāļu Ābeltiņu ģimenē rīts iesākās ar kaktusa augļu testēšanu (mums patika, bet nevar pateikt pēc kā garšoja, jo pirmo reizi jutām tādu garšu). Vēlāk izgājām pastaigā un atklājām, ka dzīvojam ļoti tuvu pilsētas centram. Skats, kas paverās no Tlaxcalas kalnu virsotnēm ir neaprakstāms! Īpaši vakara stundās, kad visa pilsēta mirdz kā Ziemassvētku eglīte. Pa dienu izsatigājām raibos pilsētas tirdziņus, kur pilns ar mums eksotiskiem augļiem un skaļiem meksikāņiem, kā arī rokassprādzēm un kaklarotām. Tomam tik ļoti viss patika, ka mums sāka likties, ka nekad vairs nedabūsim viņu laukā no tirgus. Vakariņu laikā pastāstījām ģimenei, ka Eiropā meksikānis ir iedomājams tikai ar sambrero, pončo un tequilu. Kamēr mēs smējāmies, “tētis” no blakus istabas atnesa gan sambero, gan pončo, gan slaveno tequilu. Saģērbāmies un visi pārsmējāmies. Vēlāk parādījām ģimenei video par Latviju un atklājām, ka mūsējie zina gan Raimondu Paulu, gan “Balto dziesmu”. Vai nav lieliski?

Helvijs un Lauris:

Apskatīja Tlaxcala seno baznīcu, iepazinās ar jauniem draugiem, apskatīja pilsētu no kalniem, un iepazina kā notiek mexikāņu ”party’

Lāsma, Alīna, Guna:

Šodien no rīta sasēdāmies gultā pie Gunas, un kā mammai izstāstījām vakardienas notikumus. Bijām brokastiņās pie Anetes un Vinetas,Ievas, pasauļojāmies pagalmā starp laimiem un mandarīniem, Pēc tam mūsu abu ģimenes devās uz pilsētu, apskatījām to, un nonācām pie secinājuma, ka meksikāņiem jāuzzina tikai tavs vārds un nākamais jautājums, ir, kā lai tevi atrod facebookā. Pēc tam mūs aizveda uz ģimenei piederošu restorānu ezera malā, kur otrā krastā paceļas vulkāns, kam virsotne slēpās negaisa mākoņos un, kā mums pie pusdienu galda paziņoja, tas ir aktīvs. Pēc sātīgām pusdienām devāmies atpakaļ uz pilsētu, un izbaudījām meksikāņu lielveikalu, kurā visi pārsteigti blisinājās uz mūsu kailajām kājām, kuras piesedza tikai vientulīgi šorti un plīvojoši svārki. Nereāli romantiski priekšējā sēdeklī.

Zane un Māra:

Diena iesākās dikti vēlu, toties ar garšīgākajām pankūkām visā universā! Seko neliela , bet tad seko īsta meksikāniska pieredze! Pilsētas apskats sākās ar sabiedriskā transporta hibrīdu- autobusa un takša savienojumu, turpinājās ar pilsētas centra un iepirkšanās paradumu iepazīšanu labākā gida- Kristiana pavadībā. Vēl pirms vakara malkojām kafiju, iedvesmojāmies runājot par atšķirīgo dzīves pieredzi. Nogaršots bija pat klasiskais tarakāns! Šķiet, ka esam pazīstami jau mūžību! Vakarā garas sarunas vietējā kafetērijā, kuras turpinās klubā, kurā, kā ierasts, dzirdēt sabiedrotos nav iespējams! Toties izjūtam savas priekšrocības- nemitīgi iegūstam kādas atlaides blondās matu krāsas dēļ. Vakars ievelkas un satiekam arī austrālieti, kura šeit rāda leļļu izrādes. Nedaudz latīņdejas un skrienam, jo jābrauc tālāk. Superīga diena ar lielisku kompāniju!

Katrīna un Inta:

Īsi un kodolīgi. Brokastu meklējumos atradām eiropeisku kafiju apvienojumā ar trakoti karstu meksikāņu maizīti! Vēderam bij’ rīta šoks. Mums arī. Pusdienās grauzām steidzīgo ļaužu gardumu – kolrābji, gurķi ar garšvielām un daudz laima sulas garnējumu. Bet labākais vēl sekoja.. 10 gadīga puišeļa dzimšanas dienas ballītē – putnu dārzā – iepazinām svešu, smaidīgu meksikāņu bučas un skāvienus, gatavojām tortiljas, pildījām ar dažādiem asumiņiem, un iekšēji smaidījām. Lietus pārvilka svītru mūsu jautrībai, bet.. Lai vai kā, šī bija jaukākā diena līdz šim mūsu ‘mammas’ sabiedrībā.

Andris un Reinis:

Vakardiena tāda brīva diena, no dejām. Būsim atklāti, mūsu reālā saskasme ar deju biedriem bij needaudz izsmēlusi pieņemamo limitu, tāmdēļ izvēle krita par pabu dienai ar Pepi, Dianu un viņu apburošo atvasīti Sofiju Ekaterinu – mūsu draudzīgajiem uzņēmējiem, kuri šo dienu laikā jau mūs pieņēmuši kā daļu no ģimenes. Lai gan diena iesākās ne tik individuāli tīkamās nokrāsās -  cenšanās atgūt tērpu reālo spožumu, kurš nedaudz bij noplacis pēc ipaši piemērotajām Meksikas skatuvēm, turpinājums gan izvērtās cienījami baudāms.

Brokastis vietēja rajona Cesadias bodītē – principā pildīta mīkla ar sieru, sēnēm, cūkas ādu un cukini ziediem, kas kopā ar nelielu spainīti banānu piena kokteiļa katram bunkuru uzpildīja līdz krietni vēlai pēcpusdienai. Tāda smeķīga padarīšana! Smaguma sajūtas likvidēšanas nolūkos, sekoja pastaiga ap rajonu, un vēlāk jau baudījām sabiedriskā transporta šarmu braucienā līdz pilsētas centram, kur ledus kafiju tukšošana un laba humora apmaiņa vietējā kafūzī bija kā svaiga elpa sasmakušā hokejistu gērbtuvē.

Tā kā drīz jau sagurums guva virsroku pār mūsu perfekti trenētajiem augumiem, metām izaicinājumu mājupceļam, un vakars tika pavadīts tikpat izteiksmīgos toņos, tik papildus sātinājumu piesmērēja neliela kristalizēta šķidruma uzsūkšana organisma, kamēr tiek mainīts stāsts pret stāstu par katras nācijas kultūru, sportu vai vienkārši esību dažādos platuma grādos. Vienkārša diena Meksikā – bez dejām.

Maksims un ko

Ejam pa ielu, nevienu neaiztiekam, skatāmies – pilns laukums ar motocikliem. Es protams ieinteresējos un sāku apstaigāt braucamos. Čoperi, baiki, mopēdi. Viss kā pie mums motoparādēs. Te satiekam Andri ar Reini un viņu ģimeni. Pepe, redzot manu interesi, jautā vai negribu izbraukt Man divas reizes nav jāprasa. Vārds pa vārdam, sapazināmies ar baikeriem un sarunājām pēc pusstundas braukt parādē. Es arī ieminējos, ka pašam mājās ir mocis, kas rezultējās ar ļoti interesantu notikumu, par to nedaudz vēlāk. Tā mēs ar Liānu, Irīnu un Aelitu pēc brīža tikām sasēdināti pa dzelzs zirgiem un devāmies parādē pa pilsētu. Brauciena vidū manējais baikeris piestāja malā un ar zīmēm parādīja, ka tagad man ir jāsēžas pie stūres!!! Tā nu es izbraucu ar meksikāņu čoperi

Gala mērķis parādei bija pļava ar telti, dzīvo mūziku, alu un buritos. Viss pasākums ļoti līdzīgs kā tas notiek parasti Latvijā. Neizplūstot garajos aprakstos, tikai piebildīšu, ka Aelita tika pie ļoti uzstājīgā pielūdzēja, kas viņai uzdāvināja savu violēto Harley un atslēgas no villas Pueblā. Irīnai arī atradās kavalieris, bet mums ar Liānu diemžēl tik ļoti nepaveicās. Par laimi neviens beigu beigās tomēr ne ar vienu neapprecējās un mēs diezgan veiksmīgi nokļuvām atpakaļ pilsētā. Ja nu par veiksmi var saukt braukšanu bez ķiveres uz čopera, kuru vada draudīga izskata meksikānu baikeris pālī

Ar to bloga raksts galā. Tālāk bildes

Tikšanās vieta – Eduardo Casa