Buras meksikā

Otrā diena sākas līdzīgi. Ceļamies ap 9:00, paēdam brokastis viesģimenēs un dodamies uz pulcēšanās vietu pie Eduardo. Kāds ierodas ātrāk, kāds kavē un cits pa to laiku tiek vests ekskursijā vietējā maiznīcā. Šorīt visi smaidīgāki, jo lielākā daļa sadzīvisko problēmu ir atrisinātas un sākam pierast pie jaunās laika zonas.

Pirmais pieturas punkts 30 minūšu brauciena attālumā – pieticīga skola Tlaxcalas piepilsētā. Atbraucām vairāk kā stundu pirms koncerta sākuma, bet skatītāji, sasēdušies vietās jau gaidīja mūsu uzstāšanos. Pie ģērbtuvēm sāka veidoties nu jau klasiskās “can I take a picture with you” rindas. Patīkami pārsteidza skolēnu veidotie plakāti ar informāciju par mūsu dzimeteni. Zem uzrakstiem “Tradicionālais kleita” un “Pārtiku Latvijas” gan atradām pāris ukraiņu tautastērpus un krievu vareņikus, bet tas nemaina patīkamo pārsteigumu un faktu, ka viņi ir pacentušies.

Koncerta sākums iekavējās, mūzika gluži neslēdzās, kad vajag, bet meksikāni bija ļoti apmierināti. Pietika jau ar meiteņu parādīšanos, lai atskanētu pirmie sajūsmas spiedzieni un svilpieni. Nemaz nerunājot par ovācijām puišu uzstāšanās laikā. Pēc koncerta, protams, kopējais foto un atkal 30 min bildēšanās un autogrāfu dalīšana. Nopelnījām pirmo tekilas pudeli. Paspējām arī notirgot pāris sagatavotos suvenīrus. Meksikāņu meitenēm īpaši iepatikās Alises mammas veidotās matu rotas.

Padejojuši un uzlādējušies ar pozitīvajām emocijām, devāmies pusdienot. Vietējā kafejnīcā piedzīvojām vārdiem neaprakstāmas pusdienas – garšīgs ēdiens meksikāņu ansambļa dzīvās mūzikas pavadībā. Itkā parastā ēdienreize izvērtās mūsu skaisto puišu un meiteņu apdziedāšanā, kā arī trakās dejās ar organizatoriem. Šīs pusdienas noteikti palikas atmiņā vēl ilgu laiku. Atkal fotogrāfēšanās, dāvanu apmaiņa, daudz tekilas un dodamies tālāk.

Ir apmēram 15:00 un dodamies ekskurijā uz Pueblu. Pēc 40 minūšu brauciena nonākam skaistajā pilsētā. No gida/fotogrāfa, kurš ne velna nesaprot angliski, saprotam, ka mums tiek dots brīvais laiks 2h. Tad nu izšķīstam pa pilsētu un baudām skaistās ielas, parkus un neskaitāmos mazos veikaliņus. Tiekamies norādītajā laikā, apsveicam Elīnu vārda dienā un dodamies mājup. Pa ceļam piedzīvojām pirmo vieglo lietu un zibeni.

Autobuss atkal nogādā mūs pie Eduardo. Izrunājam nākamās dienas plānu un dodamies pa mājām. Visiem manāmi labs garastāvoklis un pēc gūtajiem iespaidiem liekas, ka mēs šeit esam daudz ilgāk kā divas dienas.

Vakara sarunā ar viesģimeni noskaidrojām, ka meksikāņi nespēj aptvert, ka Latvija ir tik maza, un mēs neizmantojam lidmašīnas, lai pārvietotos valsts robežās. Kā arī valodas pārpratuma rezultātā mums mēģināja ieskaidrot, ka skolā ir oficiālā brīvdiena “kill day” jeb nogalināšanas diena, kas gan vēlāk izrādījās mirušo piemiņas diena, jeb “Dias de Muertos”.

Skolas basketbola laukums pārveidots par skatuvi.

Skolēni pacentušies atrast informāciju par Latviju

Precīzā un ne tik precīzā informācija

Klasiskā kopbilde pēc koncerta

Un kā tas izskatās no mūsu skata punkta

Meksikānietes piemēra mūsu sagādātos suvenīrus

Nav iespējams aizbēgt un paslēpties no visiem fotografēties gribētājiem

Muzikālās pusdienas

Un atkal kopbilde…Paēduši, izdejojušies un laimīgi.

Pa ceļam uz Pueblu

Pilsētas centrs

Kamē šoferis aizgriezies runā pa telefonu…