Cēlāmies 9 no rīta pēc vietējā laika. Ātrās brokastis un savākšanās pie Eduardo. Pirmie pārsteigumi ienāca jau pa nakti. Atnāk SMS no diviem puišiem, kas palikuši pie Betijas ģimenes – “viss ir slikti”… Esot maza šaura istaba ar vienu gultu, bez nekādām ērtībām. Tāpat arī saņēmām zvanu no 4 meitenēm… dzīvojot tikko uzceltajā neapdzīvotajā mājā, kur pat mēbeļu neesot, jāguļ uz grīdas. Pārējiem izmitinātajiem gan viss labi. Kāds dzīvo pie muzikantiem, kas pie brokastīm spēlējot klarneti, citam pagadījās angļu valodas skolotājs, citus brokastīs vedot uz restorānu u.t.t.
Jautājumu par “nelabvēlīgiem” apstākļiem atstājām risināt Eduardo.
Pirmais brauciens uz mazo koncertu vietējā augstskolā. Mūs uzņēma skolas pagalmā, kur visiem rindiņā bija jāiet pēc dāvanām 
Tad īsā pārģērbšanā pauze un mēs jau uzstājamies studentu priekšā. 20 minūšu priekšnesums uz nenormāli slidenās flīzīšu grīdas nobeidzās ar stundu fočēšanās un autogrāfu dalīšanu.. Mēs sajutāmies kā slavenības
Turpinājumā tās pašas skolas kafejnīcā – pusdienas, kas sastāvēja no zupas, diviem otrajiem un saldā. Ēdiens ļoti garšīgs un daudz.
Pēc pusdienām devāmies bankomātu meklējumos uz pilsētas centru. Ne visiem izdevās uzreiz izņemt no kartes naudas, bet pēc nelielām piepūlēm tomēr atradām draudzīgu bankomātu, kas ņem pretī mūsu kartes.
Un tad mūs aizveda uz lielo, nesen uzcelto, kultūras pili ar milzīgu skatuvi un vairāk kā 1000 sēdvietu amfiteātri. Šeit mūsu priekšnesums uzsākās ar 15 minūšu diskusiju uz skatuves, kurā bija jāstāsta par to, kādu mūziku mēs ikdienā klausamies, vai Reinis negrib apprecēt kādu meksikānieti un kā mēs latvieši ikdienā izklaidējamies
Tad sekoja 2 stundu garais koncerts, kurā aizkulisēs prasījās pēc skābekļa balona, jo retinātais kalnu gaiss un fiziskā slodze apgrūtināja elpošanu. Viņiem patika Atkal “uno foto porfavore” un autogrāfu dalīšana.
Pēc koncerta devāmies atkal jau gardajās vakariņās un tad pa savām ģimenēm. Daži, pirmās dienas vakarā, vēl izbaudīja muzikālos priekšnesumus, citi izgaršoja tekilas šotiņus, bet kopumā garā diena atstāja savu noguruma nospiedumu un pamazām miegs paņēma virsroku.
Tā mūs sagaida studenti uz pirmo koncertu
Uzraksts uz sienas, kas svinīgi paziņo, ka uzstāsies Buras
Pirmais uhtī aplītis
Paklons
Fotografējamies un dalam autogrāfus
Nejautājiet kāpēc!
Čikitos un čika
Meksikāņiem patīk garās runas. Arī pirms pusdienām
Daudz kolas, laimi un gardas pusdienas
Vamos a la centre
Nejautājiet kāpēc 2
Lielais amfiteātrs. Un jā tur fonā ir mūsu plakāts
Mēģinam
Diskusija pirms koncerta
Udens izlikts vai nu Latvijas formā vai nu B burts
Vakariņas
Šī vakara pēdējā kopbilde
Uhh, cik raibi! Šķiet, ka esat tur ļoti gaidīti, nevar bez smaida skatīties uz minerālīšiem LV kartes formā un “Grupo de danza Buras..”
Tik forši no sagaidītāju puses! Jums ir lieliski fani arī Meksikā! 
Derētu Burām fanu lapa (kaut vai esošās mājas lapas subpage formā), interesanti, cik fanu (un no kurienes) pavisam ir .. 
Prieks par Jums tur tālumā…
This excellent website truly has all of the information and
facts I wanted about this subject and didn’t
know who to ask.
This was a really impressive blog! Say thank you you as your information. can i share it?