Buras meksikā

Diena 9

Diena devītā ir tikpat ikdienišķi neikdienišķa kā visas pārējās darba dienas Meksikā. Modinātājs noskan pirms miegs ir beidzies, mantu kravāšanās, gādīgas brokastis un kopošanās Eduardo mājā. Pie tikpat ikdienišķas lietas pieder arī salātu kastītes no Cristian familia, braukšanas VW vabolītē, kuras nu galīgi vairs nešķiet kaut kas īpašs. Tās ir populārākās mašīnas Meksikā. Tiesa gan, ne tādēļ, ka meksikāņi būtu lieli vintage cienītāji (šī varētu būt daudzu hipsteru sapņu zeme- vecas lietas te ir lielos apjomos). Lai saprastu daudzus meksikāņu fenomenus rietumnieku izpratnē, ir vērts apskatīt ekonomiskos rādītājus un sociālo pieejamību it kā pašsaprotamām lietām. Pazudīs vairāki uzdotie jautājumi- kāpēc ir tā un ne citādāk? Tas attiecas arī uz ceļu satiksmi. Ātrumu ierobežojumu ceļu zīmes te principā neieraudzīsi, perifērijā it sevišķi, šo funkciju veiksmīgi pilda guļošie policisti ik pēc pārsimt metriem. Bet atgriezīsimies pie dienas nummur 9.

Kopīga savākšanās Eduardo familia mājā. Ņemot vērā to, ka kavēšanās pieder pie ikdienišķajiem rādītājiem, visiem tiek laiks, kad kārtīgi apspriest iepriekšējās dienas piedzīvoto. Kad nu visi saradušies, dodamies tālāk strādāt. Šodien dejojam skolā. Betona laukums jau nu galīgi nespēj mūs pārsteigt. Programma salikta, visi saposušies, Uhtī! aplītis un mēs dejojam. Skatītāji mūs mīl, skolas puikas deju laikā miedz ar aci, sūta gaisa bučas un, protams, nebeidz mūs iemūžināt jaunākajās mūsdienu tehnoloģijās. Pie Meksikas ikdienišķā jau pelnīti pieskaitās arī unofotoporfavore, kas nu gluži viena nav. Fotogrāfētāju un fotogrāfēties gribētāju ir ievērojami vairāk nekā modeļu. Bez šaubām, ja šo lietu Buras bezkaunīgi pārvērstu par biznesu, tas nestu iespaidīgu peļņu. Tomēr mazo bērnu priekiem reiz nu arī pienāk gals. Buras dodas tālāk.

Ņemot vērā mūsu slāpes pēc meksikāniskiem suvenīriem, tiekam aizvesti uz kādu nelielu pilsētiņu turpat pie Tlaxcalas. Ievērojams grupas vairākums tiek pie pančo, kurus, kā vēlāk noskaidrojas, pērk un nēsā tikai tūristi. Un patiesi- uz ielām neviens tumšākas ādas valkātāji ar pančo nav manīti. Precīzi tāds pats mīts ir par sombrero, pareizi, tas būtu tāpat, kā domāt, ka visi skotu vīri ikdienā staigā svārciņos vai japāņu sievietes kimono. Tomēr meksikāņi ģērbjas krāsaini un spilgti, to nu gan nenoliegsi. Pēc must to have lietu iegūšanas atgriežamies pie Eduardo. Piemājas pagalms ir glīti piedzīvojis pārmaiņas- salikti galdi un krēsli pusdienām, kuras tepat tiek arī pagatavotas.

Un tad mums tiek kautkas neikdienišķs. Pēc pusdienām raitā kopsolī dodamies uz centru. Kas centrā? Mirušo piemiņas dienas parāde, kurā tradīcijas ( skeleta tērpu imitācijas, skaistuma karalienes, protams, mūzika un troksnis (salīdzinot ar Meksiku, Latvijā ir mūžīgais kapa klusums) draudzējas ar patērētājsabiedrības vajadzībām. Šajā tradicionālajā parādē iekļūst gan CocaCola gan Monster, gan dažādi saldumu, glāžu un visādu citādu praktisku lietu ražotāji, kuri savus produktus mētā pa labi un pa kreisi. Garākie un veiklākie var tikt pie vērā ņemama īpašuma. Bet laiks nav neierobežots resurss un mums jāatgriežas pie Eduardo, lai katra familia var savējos savākt un paēdināt ar vakariņām. Tagad jau katrs mirklis ar jauniegūto ģimeni ir dārgs, drīza šķiršanās šķiet neiespējama, cik ļoti esam šeit iedzīvojušies.

Pēc vakariņām vēl viena krāmēšanās. Ja nu kāds atver firmu, kura piedāvā mantu kompaktas salikšanas pakalpojumus, mums šeit ir daudz praktikantu, kurus pieņemt darbā. Lai nu kā, pusnaktī, protams, ar kavēšanu nedaudz vairāk kā stundu, respektīvi vienos, sākam baudīt luksusa miegu autobusā, dodamies ceļā uz Akapulko. Lai gan dienas un laiki jau sāk jukt, laika izjūta jau mazliet pavājinājusies, dienas ir visas kopā un mūžīgi, bet šeit oficiāli beidzas diena nummur 9.

 

Brokastis pie Eduardo

Brokastis pie Eduardo

Dejojam

Dejojam

Dpejojam

Dejojam

Dejojam

Dejojam

Dejojam un sauļojamies

Dejojam un sauļojamies

Nodejojām

Nodejojām

Fočējamies

Fočējamies

Un mums patīk :)

Un mums patīk :)

Zīmītes no pielūdzējiem :)

Zīmītes no pielūdzējiem :)

Iepirkti krāsainie pončo

Iepirkti krāsainie pončo

Pusdienas pie Eduardo

Pusdienas pie Eduardo

Parāde de festival

Parāde de festival

Festival de la kaut kas :)

Festival de la kaut kas :)

Skaitam naudu priekš Akapulko

Skaitam naudu priekš Akapulko

Vīna pagrabiņš labākam miegam pirms nakts brauciena

Vīna pagrabiņš labākam miegam pirms nakts brauciena

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4 thoughts on “Diena 9

  1. Aivars Slisans

    Lai mazinātu aizdomas, ka ne1 Buru blogu nelasa, te nu es esmu :)
    Tā kā nekur nespruksiet – turpiniet vien rakstīt , Buras :)
    PS. Kas īsti ir Eduardo? Domāts – nodarbe utt.

Leave a Reply to Zane Ku Cancel reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>