Šorīt cēlāmies agrāk, jau deviņos bija paredzēts izbraukt, nu bet protams, ka izbraucām pusdesmitos Maza atkāpīte kafijas dzērājiem…šeit ir tikai šķīstošā kafija brrrr… mēs nopirkām “tjipa” pupiņkafiju. Tikai pupiņu kafiju apliet ar ūdeni nav vērts – biezumi peld. Nolēmām vārīt ūdenī, bet te pagrieziens… Betija izvelk kafijas automātu wouuuwww ….jā jā mēs gandrīz no sajūsmas līdz grieztiem uzlecām. Izskatās, ka automāts nav lietots piemēram… nekad
visa ģimene iegruzīta, bet galu galā tiekam pie kafijas no automāta, tikai..njā tik vājas, ka liekas, ka dzeram kakao
cerams, ka rīt mums ies labāk!!! Sasēdušies autobusā ar pilnu ekipējumu dodamies uz piramīdām. Nezinu vai kāds iepriekš ir minējis, ka mums ir nenormāli foršs šoferītis, smaidīgs, vājas miesas uzbūves meksikānis, ar sevišķi maigu balsi…un kā viņš brauc njā…. likumos kā amerikāņu kalniņos, bet pats labākais ir atmuguriskā parkošanās…goda vārds to pat nevar aprakstīt, tas ir jāsajūt un jāredz
Tātad atbraucām uz Xochitecatl piramīdām. Atkal mums priekšā sagaida suņi, kur nu bez tiem, šoreiz suņuki savādāki… pēc bildēm spriežat paši Kaktusi, plašas ainavas, vējš matos, divas ne īpaši lielas piramīdas, bet bezgala skaisti skati. Sabildējāmies ļoti daudz – gaidiet bildes! Pēc plāna sēžamies autobusā un braucam uz templi. Jūs neuzminēsiet ko mēs tur ieraudzījām -kaķus
bija informācija, ka viņiem ir tikai suņi, bet nē ir arī tādi bišķīt mežonīgie ruņčuki. Cacaxtla templī mūs negrib laist iekšā. Viņi tādi godīgāki par mums, latvieši sen jau būtu sadomājuši variantus kā iešmaukt, to arī darām – dalāmies ar studentu apliecībām
Atkal plašas ainavas un neliels ceļa gabaliņš, lai vērotu atrakto templi. Teikšu godīgi, man, pirmajās asociācijas atgādināja stroiku
Izložņājam visus iespējamos kaktus, baudam skatus no augšas, bildējamies un dodamies atpakaļ.
Ceļš ved uz centra pusi, uz kultūras namu. Izsalkumu var redzēt jau acīs, bet nē, jāturās pēc grafika – pusdienas trijos Iekārtojamies kultūras namā, tāds šauriņš, ar mazu skatuvīti un apt. 100 sēdvietām. Mēģinājums uz diezgan slīdīgas grīdas un nospriežam ooo jāāā vajadzēs iepirkt kolu. Kad plkst. rāda jau pusčetri, tad saprotam, ka līdz koncertam tikai pusotra stunda. Iestājas neliela panika, jo parasti ēdam vismaz stundu, bet nē šoreiz mums ir sagatavotas paciņpusdienas. Vai bija garšīgas, domāju, ka jā, jo visi bija badā. Pulkstens rāda 16:45 buras – meksikāņu mierā taisa vēl aplīti un dodas iesildīties, lieki piebilst, ka koncerts sākas vismaz 10.min. vēlāk. Skatītāju rindas gandrīz pilnas, pietam, šoreiz skatītājos mūsu meksikas ģimenes. Koncerts norit vairāk uz intīmas un liriskākas nots, jo beidzot esam uz skatuves un varam dejot “grīdas” dejas. Kā teica mūsu Juris – viņam šis koncerts esot paticis visvairāk tieši emocionālajā ziņā. Tomēr publika bija ļoti atturīga, plaudēja un līksmoja, bet tā pieklājīgi. Pēc koncerta protams “uno foto porfavore”
Lūdzu sagaidot nebildējiet mūs, tas jau pa traku paliek!
Un jā jūs zināt cikos ir jāatver duša, lai tiktu nomazgāties kultūras namā??? Atbilžu varianti: a )17:00 b) pirms koncerta c) duriku laikā? Nu,nu …jā pareizā atbilde ir…..tudu du ruuuuuu….jāāā vinnēja visi tie, kas lika “stafkas” uz durikiem
Duriku laikā tika palaists karstais ūdens un tas vainagojās ar dušu pēc koncerta un bildēšanās.
Sadušojušies lienam autobusā un dodamies uz pārtij vietu. Jes jes mums šovakar party ar ģimenēm. Bārs slēgts parastiem apmeklētājiem. Bet kopumā jāsaka, ka nedaudz nošokējos, domāju aizvedīs mūs uz kaut kādu būdiņu…bet jūs ko…. kožinie dīvāni ar maziem koka galdiņiem uz betona grīdas laaaaaabs Ierodamies pasākumā pirmie, nav nevienas ģimenes vēl…nu ko mums darīt, “spēlējam dambreti” :p Ļoti palēnām sāk sarasties arī visi pārējie un vakariņas arī…makaroni ar sieru un malto gaļiņu, lapu zemeņu salāti un kaut kāda mērce.
Labu apetīti visiem tiem, kas paralēli lasot blogu grauž kaut ko Vakara gaitā izveidojam apvienoto galdu un dejas,dejas,dejas…dažas un daži no mums bauda arī salsa la la laaaaa… Aaaaa un tad vēl mums bija dzīvā grupa, kas norāva pilnībā jumtu, lecām kā traki! Ballīte bija laba, vairāk nestāstīšu, lai paliek intrigai :p varu vien piebilst to, ka ballīti noslēdzām ar prāta vētru…jā jā viņi arī kopā ar mums koncertē…tikai nesakat,ka jūs šito faktu palaidāt garām??? :p
Jūsu piedzīvojumu raksti vienkārši ir superīgi! Tos gaidu ar nepacietību. Lasu un smaidu! Pozitīvisma deva visai dienai!!! Noteikti turpiniet rakstīt!
Lai jums veicas!
Dodiet Burkānam rakstīt!
Vispār šo nerakstīja burkāns
nu, ja, lai raksta viņš, būs krāšņāk!
wow smuki bilde “Piramīda uz piramīdas”
Un Burkānam arī skuvekli nevajag dot, ok?
Mājas lai atbrauc bārdains
Ar nepacietību gaidu katru nākošās dienas aprakstu. Llllaaaaiiiimmmmīīīīggggiiii.
Simply wish to say your article is as surprising. The clearness on
your post is just great and i could think you are knowledgeable in this subject.
Fine with your permission allow me to seize your RSS feed to stay updated with coming
near near post. Thanks one million and please keep up the enjoyable work.