Buras meksikā

Piektā diena iesākās līdzīgi iepriekšējai. Baznīcas zvans (kas atrodas metrus 20 no viesnīcas) uzmodina tos, kam vājāks miegs. Pārējie ceļas kā nu kurš, lai paspētu uz brokastīm 9:00.  Mērojam nu jau ierasto ceļu uz ēdināšanas vietu, kura atrodas pie vēl vienas baznīcas tuvējā kalna pakājē. Pa ceļam vērojam skaistos skatus – Abasolo atgādina klasisku pasaku pilsētu, novietotu leģendām apvīta kalna pakājē, ar daudzām baznīcām un šaurām ieliņām. Protams, ja neskaita dīvaino smaku, kas pāris reizes dienā uzjundī visā pilsētā.

Brokastīs ēdam pankūkas un omleti. Visi sāk tuvāk iepazīt meksikāņu asās mērcītes, nākamajās ēdienreizēs pat rodas deficīts, jo ēdinātāji, acīmredzot, nebija rēķinājušies ar tādu pieprasījumu. Pēc brokastīm mūs aizveda uz Abasolo kultūras centru, kur nofotografējāmies avīzei, tad uz domi un pilsētas muzeju. Vietējie ir ļoti lepni, ka tieši šeit ir dzimis un ticis kristīts nacionālais varonis, atbrīvotājs Miguel Hidalgo. Kā vēlāk nospriedām, šo tēlu varētu pielīdzināt mūsu Lāčplēsim, jo pēc gides teiktā, viņš ir mācījis neskaitāmās baznīcās un skolās, pabijis teju visās pilsētās. Pat tekilas ražotnē mums lepni piemitināja, ka arī šeit kādu laiku ir mitinājies slavenais varonis.

Pēc tam dodamies solītajā ekskursijā Corralejo Tequileria. Tā, izrādās, ir tepat netālu. Pa ceļam, protams, piestājam vēl vienā Hidalgo muzejā. Pie ieejas ražotnē nododam glabāšanā visus dzeramos un taru, katram uzlīmē lapiņu “Visitante” un dodamies iekšā teritorijā. Šeit ir ļoti skaisti, labiekārtots parks mijas ar darba ēkām un ražošanas iekārtām. Gids izstāsta visu par ražošanas procesu, izvadā pa milzīgajām noliktavām, kur lielās grēdās stāv ozolkoka mucas ar simtiem litru tekilas. Ik pēc 7min uzvēdī patīkams aukstums no griestos izvietotajām ūdens izsmidzināšanas sistēmām. Haciendas telpās izveidots muzejs ar neskaitāmām alkohola pudelēm no visas pasaules. Savukārt lielā stikla galdā ir izvietotas apskatei dažādu valstu banknotes. Daudz nedomājot, arī uz mūsu piecīša uzrakstam novēlējumu un atstājam to nākamajiem muzeja apmeklētājiem.  Nobeigumā tiekam aizvesti uz produkcijas veikalu. Pērkam daudz un dikti. Pirms iešanas uz autobusu taisam kopbildi ar tekilām. Helvijs netīšām saplēš vienu pudeli – no problem, Eduardo no veikala tulīt pat iznes jaunu tekilu.

Dodamies atpakaļ uz pilsētu, nedaudz brīvais laiks, paēdam un izmēģinam vēl pāris dejas koncertam. 19:00 atkal dejojam. Šoreiz koncerts izdodas ļoti labs, pašiem prieks un meksikāņiem patīk. Nopelnām pirmo ierāmēto goda rakstu un smago podu. Dodamies atpakaļ uz viesnīcu.

Vakarā uz lielās jumta terases sarīkojam tequila party. Lai nopelnītu pirmo šotu – jādalās šajās dienās iegūtajos ieapaidos. Pasākums izvērtās ļoti sirsnīgs. Pēc katras otrās runas bezmazvai gribējās applaudēt. Pēc pāris stundām klāt jau pusnakts, baznīca zvana un mums jāpamet terase. Kāds dodas gulēt, citi spēlē kārtis istabiņās. Vēlāk gan paliels bariņš aiziet tepat uz parku pasēdēt. Naktī vērojām interesantu skatu – vietējā policija ar maskām un automātiem rokās pēkšņi salec savos milzīgajos džipos un dodas pilsētā. Un lielie maisi policistu rokās vēl jo vairāk rada dīvainas sajūtas.

Kopumā piektā diena paiet ļoti labi. Pēc vakara pasākumā izrunātā var secināt, ka esam jau pilnībā aklimatizējušies un iejutušies vietējā ekosistēmā.

Abosolo kultūras centrā.

Gatavojamies fotografēties pilsētas avīzei un izrunājam dienas plānu

Ciemos pie pilsētas mēra.Uz sienas attēlots Hidalgo un cīņa par Abasolo

Miguel Hildalgo muzejā… interesantākais bija pie pieminekļa noparkotais Ford Maverick

Pa ceļam uz Tequilera Corralejo

Ienākam skaistajā ražotnes teritorijā

Tekilas noliktava ar ozolkoka mucām

Citas noliktavas griesti – viss taisīts no tekilas pudelēm

Agaves krāsnis.

Atstājam arī savu papīrnaudu. Īpaši uzsvērām gidam, ka tā nu jau pavisam drīz būs tikai relikvija

Iepakošanas cehs. Meksikāņi strādā ātri un čakli. Pat neskatoties uz to, ka mēs blenžam un fotografējam

Degustācija – parādi, ko gribi, un tev nekavējoties ielies.

Say Tequila!

Tequila party uz viesnīcas terases.