Tā nu lūk mēs esam. Dienu pirms lidojuma uz tālo un nezināmo Dienvidkoreju. Katrs savā mājā ar saviem čemodāniem. Cits jau sapakojies, cits vēl stresā, nesaprot kas jāņem līdzi. Bet viennozīmīgi visi esam nedaudz apjukuši, uztraukušies un satraukti. Jo kur mēs braucam, tā arī īsti neviens vēl nesaprot.
Mēs zinām, cikos mums ir jābūt lidostā un cikos mums ir pārsēšanās Helsinkos. Mēs zinām, ka jālido ir 9 stundas… austrumu virzienā. Kaut kur starp Ķinu un Japānu. Un tas arī viss.
Nē nu mēs zinām, ka lidojam uz 10 dienu garu deju festivālu Dienvidkorejas vidienē, kurā mēs.. hmm… dejosim. Vēl mēs zinām, ka dzīvosim motelī un mums būs TV, duša un dvieļi.
Ir sajūta, ka viss būs labi, jo organizātors jau ir citu Latvijas grupu pārbaudīts un pasākums ir oficiālajā līmenī. Esam pildījuši visādas anketas un aprakstus par sevi. Zinām, ka būs konkurss, kurā pat varēs laimēt naudas balvas! Tomēr katrs no mums individuāli vēl līdz galam tā arī neapjēdz, kur mēs būsim pēc 24 stundām…
Un jā, šajā blogā mēgināsim atspoguļot reālajā laikā kā mums iet un kas ar mums notiek. Tā kā seko līdzi…
Ieķīķerējot šo koferi, ir skaidrs, ka esmu ietuntulējis stipri par daudz mantas…
:D:D
Līdz šai naktij, pirms brauciena, īsti nebij sajūtas ka jābrauc ! Bet šonakt radijas viens un tas pats sapnis ka ari vairakas rezes bij sajuta ka ir jau 9:00 no rita un jasak rosities uz lidostu.. Tagad ir jau 7:40 un miegs vairs nenak…. Jo satraukums, ka ceļojums sākas… Vartos pa gultu un gaidu 9:00
Eu, nu kur diena No.1?!?! Es te seezu viens pats maajaa Sidnejaa, tulit saaksu lurbaat otro viina pudeli un man nav interesantas lasamvielas vientulajam vakaram….Sitaadaa garaa es vel uz baaru aizvilksos!!!