Ir! Grand Prix!
Tagad kravaajama mantas, jo peec 2 stundaam autobuss muus vediis maajaas!
Ir! Grand Prix!
Tagad kravaajama mantas, jo peec 2 stundaam autobuss muus vediis maajaas!
шик и блеск
Shajaas dienaas mums nebija laika garajiem rakstiem, tapeec shoreiz buus tikai bildes ar aprakstiem.
Divos vaardos ko mees shajas dienaas esam piedziivojushi: Continue reading
… un pasaakumu paturpinaajam No riita dazhiem bija kaa anekdote: Kaapeec es vakar atkal aizgaaju guleet shodien?
Shii riita situaacija muuseejiem bija dazhaada – citi sanjeemaas lai dotos uz brokastiim, citi taa arii nepieceelaas.
Sodien esam parspejusi pasi sevi izturibas zinjaa ! Jaaatziist, ka esam pozitiiva deju grupa un izaicinaajumi muus tikai stiprina! Garaakaa diena – 12stundu aizvaditas ejot, dejojot un dodoties no punkta uz punktu. Sodien parsteigumi bira kaa no paarpilniibas raga!
Sodiena, jau klaat oktobris. Riits saakas pavisam jauki, ar agru celsanos un veiklu soli pretii ierastajiem brokastu salaatiem. Studijas meitenes mazliet noeeda kostarikas grupas brokastis, jo kaa gadiijaas kaa ne, viesmiilis muus notureeja par vienu viniem un nosuutiija uz nepareizo staavu. Labs darbins, kas padariits.
Sveik-labdien no Korejas!!!
Visiem ir zinams, ka tresha diena, pec gariem parlidojumiem un laika joslu mainjam ir pati grutaka prieksh organisma, aklimatizacijas procesaa….un tieshi taa ari notika ar mums. Shodien daudziem buriniekiem galvaas un kajaas miikla…..un jaa, vakardienas ballitei, lidz chetriem riitaa, ar to nav pilnigi nekaada sakara
Atradas pat dazhi stiprinieki, kuri brokastu vietaa izvelejas saldu miedzinju un palikshanu gultaa.
Peec supergaraas ceturtdienpiektdienas ir pienaakusi iistanaa diena Korejaa. Diena, kas saakas ar celshanos muusu miiljajaa motelii (dazhas daamas gan, protams, aizguleejaas), salaatbrokastiim, un, protams, ar dejaam!
Shodien mums bija tas prieks un taa laime dejot divas reizes- no riita un vakaraa, atshkjiriibas starp koncertiem ir tieshi taadas pashas- gandriiz kaa diena pret nakti. No riita veel nebija iistaas koncertsajuutas (par to muus Ediite kaartiigi nolamaaja- shitaa nedriikst! Jaadejo ar pirmo noti!), cilveeku arii gandriiz vai tikpat, cik dejotaaju, savukaart vakars bija muusu! Shodien arii paguvaam apskatiit dalju no muusu konkurentiem- redzeejaam, kaa dejo krievi, uzbekistaanji un malaizieshi. Izskataas, ka sheit- Korejaa esam savaakushies gana raiba kompaanija- katrs dejo pavisam citaadi. TOMEER iisi pirms pirmaa koncerta paguvaam sniegt iisu interviju korejieshu TV!! Mazliet paraadiijaam, ko protam, parunaajaam agliski un uzsaucaam prieka saucienus korejiski.
Shis un iespeejams turpmaakie bloga raksti buus bez garumziimeem, jo esam Korejaa un te viss ir korejiski, tai skaitaa arii Windows muusu numurinja datoraa (jaa mums numurinjaa ir dators ar internetu un milziigs Samsung televiizors)
Nepaarprotiet, mees dziivojam motelii, Andongas centraa, motelis veel nemaz nav pabeigts, tikai dazhi staavi, tajos mees arii esam apmetushies. Numurinji ir … khm… interesanti Bet par visu peec kaartas.
Tā nu lūk mēs esam. Dienu pirms lidojuma uz tālo un nezināmo Dienvidkoreju. Katrs savā mājā ar saviem čemodāniem. Cits jau sapakojies, cits vēl stresā, nesaprot kas jāņem līdzi. Bet viennozīmīgi visi esam nedaudz apjukuši, uztraukušies un satraukti. Jo kur mēs braucam, tā arī īsti neviens vēl nesaprot.